Kazaņas žagatbaloži

Suga: Mājas balodis (Columba livia f. domestica)

Šķirnes iedalījums: Lidotājbaloži (timleri)

Šķirne: Kazaņas žagatbalodis (dzimtenē- Казанский панцирный голубь)

Iesaukas: Elsters – no vācu Die Elster (žagata)

Katrs baložnieks, kas audzē īsknābainos (kas paši savus bērnus izbarot nav spējīgi), to vajadzībām tur baložus - barotājus. Parasti tie ir pasta baloži, dažādi garknābaino baložu krustojumi, mūkbaloži, bet vēl pa visam nesen tādas baložu saimniecības neiztika arī bez „elsteriem”. Šīs šķirnes baloži ir ļoti labi barotāji, kas mazuļus, tā teikt, baro līdz pēdējam... Nu jau vairākus gadus par šo putnu turēšanu Latvijā neko neesmu dzirdējis. To, ka viņi savu popularitāti nav zaudējuši nedz Krievijā, nedz arī mūsu kaimiņvalstī Lietuvā, tas ir skaidrs, bat par šķirnes audzēšanu Latvijā man nav ziņu. Iespējams, ka vēl kādam viņi ir palikuši.

Arī man, savā laikā, bija vairāki Kazaņas žagatbaloži melnā, dzeltenā, sarkanā un nestandarta zilajā krāsās. Turēju viņus ne kā barotājus, bet gan dažādības dēļ. Arī kā paši putni viņi man tīri labi patika. Tagad rakstot šīs rindas, man atmiņā aust kāds notikums no tiem laikiem, kad turēju Kazaņas žagatbaložus.  Kāds sirms vīrs, kolēģis baložaudzēšanas jomā, man stingri mēģināja pārliecināt, ka „elsterus” neviens smukumam neturot, ka tā ir mana jaunības neprofesionalitāte un galu galā- nesaprašana. Viņš uzstājīgi mēģināja mani apgaismot, ka Kazaņas žagatbaloži ir vieni no neglītākajiem putniem pasaulē, jo stāja viņiem nekāda un pie visa klāt – garais knābis, nu tieši kā ielas balodim. Nobeigumā viņš man ieteica lielāku vērību piegriezt „šterneriem”, nekā šiem neglītajiem puišeļu baložiem.

Protams, šī vīra protesti mani nemaz nemulsināja, jo bija pierasts pie Kurzemnieku nepatikas pret garknābju baložiem. Šeit, Ventspilī un Kuldīgā, daļēji arī Liepājā godā tika turēti baloži, kam stalta stāja, neliels un smalks augums, kam knābis nav garāks par vidēju. Visi pārējie baloži tika saukti par puišeļu baložiem (baloži, kurus tur iesācēji vai bērni, kas nevar atļauties nopirkt labu balodi). Vienīgais attaisnojums šādu puišeļbaložu turēšanai bija viņu lietderīgā izmantošana par īsknābaino šķirņu barotājiem. Tieši šī iemesla dēļ Kurzemē tikai retais turēja Rīgas baložus. Te jāpiezīmē, ka pasta balodis nekad nav ticis uzskatīts par puišeļu balodi, kaut arī viņa knābis nebūt nav no tiem īsākajiem...

Ja runā par putnu lidojumu, tad to var raksturot kā ļoti vienkāršu. Kazaņas žagatbaloži lido ciešā barā, apļos virs savas baložbūdas, nelielā augstumā. Reti eksemplāri mēdzot arī kūleņot pāri galvai. Visā visumā putni gaisā ilgu laiku nepavada, tā vietā labprātāk uzturas uz jumtiem vai staigājot pa zemi.

Šķirnes apraksts

Kazaņas žagatbalodis

Izcelšanās: Kazaņa, Krievijā. Izveidoti 19.gs. beigās.

Ārējās pazīmes: Vidēji lieli, garums 36-38 cm. Spēcīgas miesasbūves. Stāja horizontāla.

Galva:  Gara, šaura, ķīļveida. Pakausis noapaļots. Piere ar knābi neveido taisnu līniju.

Acis: Vidēji lielas. Pērļu krāsā ar gaišiem apriņķojumiem. Acs izvietojums – galvas vidus.

Knābis: Garšs, taisns, samērā plats. Sarkanas un dzeltenas krāsas putniem balts. Melnas krāsas putniem – pieļaujams tumsnējs. Knābja vaskādiņa gaiša, neliela, gluda, cieši pieguļ knābim.

Kakls: Vidēji garš un vidēji resns, taisns, viegli izvirzīts uz priekšu. Plecos nedaudz resnāks.

Krūtis: Ieapaļas, viegli izvērstas, vidēji platas.

Spārni: Gari, cieši pieguļ ķermenim, spārnu gali virs astes.

Aste: Gara, taisna, šaura. Ar muguru veido taisnu līniju. Astē 12 spalvas.

Kājas: Vidēji garas, sarkanas, ar gaišiem nagiem. Kājas vienmēr neapspalvotas.

Apspalvojums: Apspalvojuma krāsa melna, dzeltena, sarkana. Zīmējums tipiski žagatkrāsas.Galva, krūtis, mugura krāsaina. Krūšu apakšdaļa, spārni, vēders, augšstilbu apspalvojums balts.