Šķirnes iedalījums: Lidotājbaloži (timleri)
Šķirne: Tulas zvaigžņaste
Iesaukas: Maskauers (moskauers) - no vācu: Moskau
(Maskava)
Tulas
zvaigžņaste ir viena no
visvecākajām īsknābaino timleru šķirnēm pasaulē. Neskatoties uz gadu simteņu
ritumu, šī šķirne nav ne ar ko uzlabota. Ir zināms, ka jau XVII gs. Tulas zvaigžņastes piedalījās Rževas zvaigžņastes
veidošanā. „Maskaueram” raksturīga tumši kastaņbrūna (sarkana) krāsa ar
dzeltenīgi zaļu atspīdumu uz krūtīm un kaklu. Asti un spārnu galus rotā balta
lenta. Astes lentas platums kā divi pirksti, spārnos šaurāka un ne tik balta. Tulas zvaigžņastes ir
labi lidotāji – kūleņotāji. Lidojuma veids un kūleņošana
līdzīgi kā Rževas zvaigžņastēm.
Šķirnes apraksts:
Tulas zvaigžņaste
Izcelšanās:
Putni tika audzēti
tādās Krievijas pilsētās, kā Tula, Kaluga, Rževa un Maskava. Izcelšanās laiks: XV-XVI
gs.
Ārējās
pazīmes: Vidēji
lieli ar pagarinātu augumu (garums 35-37 cm), kontrastējošu apspalvojuma krāsu.
Galva: Maza. Var būt
ar gliemežveida cekulu vai bez cekula.
Acis: Lielas, sudrabaini gaišā krāsā ar
platiem, gaišiem apriņķojumiem, kas labāk attīstīti vecākiem putniem.
Knābis: Spēcīgs, resns, īss, gaišs, noliekts
uz leju.
Kakls: Garš.
Spārni: Gari, cieši pieguļ ķermenim. Spārnu
gali zem (nokareni), vai virs astes. Pieļaujami abi varianti.
Aste: Ne mazāk
kā 12 spalvas. 5 mm no astes gala, plata, balta lenta. Lentas platums 2-2,5 cm.
Astes spalvu galiem jābūt krāsainiem.
Kājas: Īsas, neapspalvotas.
Apspalvojums: Pamatkrāsa –sarkana
(tumši kastaņbrūna), dzeltena. Astē un
atvērtos spārnu galos balta lenta. Baltā lenta spārnos šaura, bet astē – plata.
Spārnu gali daudz gaišāki.
Nepieļaujamas kļūdas: pārāk izstiepta galva; garš knābis; tumšs
knābis; tumšas acis; acis dažādā krāsā; krāsa bez spīduma; spics cekuls;
apspalvotas kājas.
Gredzena izmērs: 7
Lietuvā,
krustojot Tulas zvaigžņasti ar Krjukovas nokarenspārneņiem, izveidota jauna
šķirne ar nosaukumu – Kauņas baltjoslas kūleņotājs. Šīs šķirnes standartu
lietuviešu valodā var izlasīt šeit: http://balandininkas.lt/content/view/589/39/lang,lithuanian/
No pieminētā „maskauera” šī Lietuvas baloža šķirne atšķiras
ar stipri piepaceltu asti ( 45° leņķī), kas vairāk raksturīgs nokarenspārneņu
grupas baložiem, vēl smalkāku galvu un īsāku knābi.
Dažādu
baložaudzētāju saimniecībās, diezgan bieži var sastapt baložus, kuru sauc par
„veisšpiciem” ( latviskojot- baltspārngalu baloži). Tie ir Tulas un Rževas
zvaigžņastu krustojumi. Izskata ziņā viņi identiski Tulas zvaigžņastēm, izņemot
vienu īpašību – šiem putniem ir balti spārnu gali, jeb lidspalvas. „Veisšpicus”
izmanto Rževas vai Tulas zvaigžņastu uzlabošanai un asinsmaiņai. Krustojot „veisšpicus”
ar „šterneriem” iegūst labus pēcnācējus „šternerus”. Tā pat „veisšpicus” krusto
arī ar „maskaueriem”. Ja nu gadījumā kādam šādi „veisšpici” patīk paši par
sevi, tad viņus droši var krustot savstarpēji. Savas īpašības viņi nodod
nākamajām paaudzēm. Tādi lūk universāli „veisšpici”...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru