Īss vēstures izklāsts

Visas mums zināmās baložu šķirnes cēlušās no savvaļas klinšu baloža (Columba livia), kurš vēl joprojām netraucēti mīt Vidusjūras piekrastē un Tuvajos Austrumos. Lasītāju lūdzu nejaukt klinšu balodi ar visiem pazīstamajiem, apnicīgajiem pilsētas (ielas) baložiem. Pilsētas baloži ir cēlušies no savvaļā pamukušajiem dekoratīvajiem un pasta baložiem, vēl pirms pāris simtiem gadu. Starp citu, ļoti vēlētos piezīmēt šajā sakarā evolūcijas teorijas kļūdu. Vadoties pēc Darvina mācības (Darvins evolūcijas teorijas pierādīšanai izmantoja šķirnes baložus) brīvībā pamukušie dekoratīvie baloži, tālu jo tālu sava izskata ziņā no klinšu baloža attālinājušies, nonākot jaunā vidē, bija jāizveidojas jaunai baložu sugai. Taču viss notika pretēji. Kļuvuši neatkarīgi no cilvēka, šķirnēm krustojoties, pamazām atguva savu sākotnējo izskatu, tādu, kāda bija viņu sencim klinšu balodim. Jauna baložu suga tomēr neizveidojās. Darvins, vienkārši sakot, jauca vārdus - suga un šķirne.

Pirms pavisam nedaudziem 50 gadiem baložu audzēšana mūsu zemē bija populārs vaļasprieks, sevišķi Liepājā un Rīgā. Šodien gan situācija ir krietni vien pasliktinājusies. Pieļauju ka Latvijā vēl var salasīt ap 200 cilvēku lielu atlikumu. Taču lielākā daļa no tiem būs tikai audzētāji vai kolekcionāri. Īsti selekcionāri ir saskaitāmi uz pirkstiem. Taču, Dievs dod, es kļūdītos un tomēr pirkstu nepietiktu.
Uz doto brīdi pasaulē ir pazīstamas ap 5 tūkstošiem mājas baložu šķirņu. Taču katrā valstī šķirnes tiek iedalītas oficiālajās un neoficiālajās. Tā piemēram, Vācijā, ir ap 800 oficiāli atzīto baložu šķirņu, un to skaits ar katru gadu pieaug. To nosaka valstī pastāvošās baložu asociācijas (atsevišķos gadījumos biedrības). Šādi standarti ir nepieciešami, lai būtu iespējams rīkot izstādes un sacensības. Gadījumā, ja izstādē tiek prezentēta jauna šķirne, neatkarīgi vai jaunizveidota, vai ievesta jau pilnīgi noformēta, tai tiek liegta tiesnešu izvērtēšana. Baložu īpašnieks piedāvā biedrībai  sevis sastādītu jaunās šķirnes standartu, biedrībai ir pienākums šo standartu akceptēt. Kad standarts tiek pieņemts, tas tiek nodots izstādes tiesnešu pārraudzībai. Pēc šī standarta arī tiks vērtēta jaunā šķirne, kuru  tiesneši novēro 3-6 gadu garumā, ņemot vērā iedzimtību, un tikai pēc šī termiņa iztecēšanas šķirne tiek oficīāli atzīta. Ja gadījumā šie baloži savas eksterjera īpašības nenodod jaunajām paaudzēm, tā tiek izbrāķēta. Tādos gadījumos baložu īpašniekam jāturpina selekcijas darbi, kamēr iedzimtība kļūst noturīga. Tas prasa gan laiku, gan pacietību.
Diemžēl mūsu valstī nav specializēto biedrību. Attīstītajās Eiropas valstīs šī situācija ir nesalīdzināmi labāka.  Vācijā darbojās (neskaitot klubus) 121 specializēta biedrība,  91 šķirnes baložu biedrības un 5 lidotājbaložu biedrības. Visas biedrības apvienotas Šķirnes baložu  audzētāju asociācijā. Biedru skaits uz 1996. gadu bija 25.000 . Apskatīsim pavisam nedaudz tuvāk biedrību darbības specifiku.
•    Īpašās (specializētās) biedrības  apvieno vienas šķirnes vai vienas šķirņu grupas audzētāju entuziastus.
•    Šķirnes baložu biedrības  apvieno visu šķirņu, vai kādas šķirņu grupas, entuziastus un interesentus. Pamatā šīs biedrības darbojās reģionālos vai novadu ietvaros.
•    Lidotājbaložu biedrības  apvieno lidotājbaložu (piemēram augstlidotāju, tipleru, spārnsitēju) entuziastus.


  
    BALOŽU ŠĶIRŅU IEDALĪJUMS

I.    grupa.   Pasta, jeb sporta baloži
II.    grupa.   Kārpbaloži
III.    grupa.   Struktūrbaloži
IV.    grupa.   Kaijbaloži
V.    grupa.   Guzbaloži
VI.    grupa.   Bungotājbaloži
VII.    grupa.   Krāsbaloži
VIII.    grupa.   Nokarenspārneņi
IX.    grupa.   Vistbaloži un formas baloži
X.    grupa.   Lidotājbaloži ( timleri)