Šķirnes
iedalījums: Lidotājbaloži (timleri)
Šķirne:
Rževas zvaigžņaste
Iesaukas:
Šterners - no vācu: Rschewer Sternschwanztümmler
Ja runa sāk
iet par „šterneriem”, tad vispirms jāpaziņo, ka Latvijā šī šķirne pilnīgi
noteikti ierindojas populārāko baložu šķirņu desmitniekā. Un savas
popularitātes pozīcijas šī šķirne uztur vismaz pēdējos 100 gadus. Šī šķirne
bija sastopama jau XX gs sākumā Rīgā un iespējams, ka arī Kurzemē. Vēl pavisam
nesen šīs šķirnes baloži bija katrā baložu būdā.
Šai sakarā,
negribas palaist garām, vienu vēsturisku faktu, kas pieminēts kādā vācu grāmatā
„Die Taube. Rassetauben” (Dr.phil.habil. Carlheinrich Engelmann. Deutscher Landwirtschaftsverlag, Berlin, 1973).
Grāmatā minēts, ka šīs šķirnes baloži pēc 2.pasaules kara, Vācijā tikuši
ievesti no Rīgas. Ievests tika viens pāris šo putnu. Priecē arī tas, ka grāmatā
tiek pieminēts arī slavenais Bļinovs, baložu audzētājs no Rīgas.
Lai būtu
kāds neliels ieskats tajā, ko audzēja Bļinovs, ievietoju kādu reklāmas
izgriezumu, no „Latvijas putnkopju kalendāra” (1932.gads):
Ar ko tad
šie baloži ir tik ļoti pievilcīgi ?
Vispirms
tad jāpiemin baloža apspalvojuma krāsa, zīmējums, forma un knābis. Rževas
zvaigžņastes ir neliela auguma putni. Pirmais iespaids, kas rodas uzlūkojot šos
baložus, ir, ka putni ir maigi, smalki un trausli. Putnu galviņa ieapaļa un ar īsu
knābi. Putna krāsa koša, bez neciešamiem pelēcīgajiem krāsas toņiem un
atspīdumiem. Zīmējuma veids – žagatkrāsas. Sarkanu, vai dzeltenu astes galu
rotā baltā josla, baložnieku valodā saukta par lentu. Katras astes spalvas
lentas forma nedaudz atgādina zvaigzni. No tā arī cēlies šķirnes nosaukums - zvaigžņaste.
Otrais, ar
ko pievilcīgi šie baloži, ir skaistais lidojuma veids ar kūleņiem. Baloži lidojot
paceļas spirālveidīgi ar vien augstāk un augstāk. Lidojuma laikā baloži bieži
kūleņo. Sākumā kūleni apmet viens putns, pēc viņa nākamais un tā vēl un vēl. Kūleņošanas
laikā balodis strauji zaudē lidojuma augstumu. Nobeidzot kūleņošanu balodis no
jauna ceļas augstāk, lai sāktu spēli no jauna. Viens balodis kūleņo pa
vienai-divām reizēm, cits desmit reizes. Viens kūleņo lēni, no zemes labi
saskatāmi kūleņi, cits tik ātri, ka pašus kūleņus ar aci pat nespējam uztvert.
Gadās eksemplāri, kam trūkst, ja tā var izteikties – bremzes un viņi sākot
kūleņošanu nespēj vairs apstāties līdz brīdim, kad putns ar blīkšķi atsitas
pret zemi. Taču uzreiz jānomierina lasītāji, tādi putni ir ļoti liels retums.
Šķirnes apraksts:
Rževas zvaigžņaste
Izcelšanās: Rževa, Krievija. Šķirne pazīstama no XVII gs.
Ārējās pazīmes: Vidēji lieli, ar zemu stāju.
Galva: Neliela, apaļa vai stūraina ar platu, augstu un stāvu pieri un
nedaudz plakanu galvas
augšdaļu. Var būt ar gliemežveida cekulu vai bez cekula.
Acis: Tumšas ar baltiem apriņķojumiem.
Knābis: Īss, plats un strups. Balts vai miesas krāsā.
Kakls: Vidēji garš.
Krūtis: Platas, apaļas, izliektas.
Mugura: Gara, astes pamatnē noliekta uz leju.
Spārni: Spārnu gali zem (nokareni), vai virs astes. Pieļaujami abi varianti.
Aste: Var būt nedaudz piepacelta. Samērā plata, 12-16 spalvas. Astes galā
plata (12-20 mm) balta lenta. Astes spalvu galiem jābūt krāsainiem.
Kājas: Īsas, stipras, karmīnsarkanas, neapspalvotas.
Apspalvojums: Pamatkrāsa – sarkana, dzeltena. Pieļaujama gan tumši brūna (izteikti
sarkana), gan gaišāk brūna apspalvojuma krāsa. Mugura, kakls, krūtis, galvas
virsa, cekuls, aste, spārnu augšējā daļa (pleci) krāsaina. Galvas daļa ap acīm,
rīkle, spārni, vēders, kāju augšstilbu apspalvojums un astes lenta balta.
Pieļaujamas kļūdas: Krāsainas spalvas uz spārnu vairogiem (pērlītes);
pelēcīgs knābja gals (knābja augšdaļa); baltas krūts spalvas (baltais pazodes
zīmējums stiepjas līdz krūtīm); acu apriņķojumi dzeltenīgi; mātītēm pieļaujams
neizteikts astes lentas zīmējums.
Nepieļaujamas kļūdas: Balta piere; gaišas acis; acis dažādā krāsā;
balta vai raiba mugura; astē baltas krāsas spalvas; tumšs knābis; pilnīgi
baltas krūtis.
Gredzena izmērs: 7
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru