Kalugas melnbaltie timleri

Suga: Mājas balodis (Columba livia f. domestica)

Šķirnes iedalījums: Lidotājbaloži (timleri)

Šķirne: Kalugas melnbaltie timleri

Sinonīmi: Kalugas melnbaltie kūleņotāji

Iesaukas: 1.) Hamburgi – acīmredzot tiek vilktas paralēles ar
                             Hamburgas žagatkrāsas timleri.

                 2.) Černopegas – no krievu: Черно-пегие турманы.

Kalugas melnbaltie timleri pēc sava izskata un zīmējuma var atgādināt Rževas zvaigžņastes. Tikai malnā krāsā un bez lentas astē. Putni ir teicami gaisa akrobāti, kas, tā pat kā Rževas un Tulas zvaigžņastes kūleņo pāri galvai. Putni slikti baro mazuļus, tādēļ viņiem nepieciešami baloži-barotāji.

Nav zināma putnu izcelšanās. Ir uzskats ka cēlušies no Smoļenskas krauķbaložu un Orlovas balto timleru krustošanas rezultāta. Par šo putnu priekšteci uzskata arī slaveno Orlovas bārdbalodi.

Baltijā audzētie „hamburgi” ir ar ne tik ļoti īsu knābi, īsāki augumā un viņu spārnu gali ir virs astes. Līdz ar to viņi būtu uzskatāmi gandrīz vai par citu šķirni.

 

 

Ļoti zīmīga ir šo baložu iesauka par „hamburgiem”. Vācijā ir īsknābaino baložu šķirne ar nosaukumu Hamburgas žagatkrāsas timlers (var aplūkot: http://www.taubedaisy.de/rasse-a-l/hamburger-tuemmler.htm). Auguma un izskata ziņā šie baloži stipri atgādina vietējos „hamburgus”. Taču šiem putniem nav baltu vaigu un balta laukuma zem knābja, kas raksturīgs putniem no Kalugas. Kā saka – nav dūmu bez uguns. Pilnīgi ticams, ka šie Hamburgas žagatkrāsas timleri (ja vien tādi šeit ir bijuši, par ko rakstisku liecību nav) tika krustoti ar Kalugas melnbaltajiem timleriem, kā rezultātā cēlušies vietējie „hamburgi”.

Lietuvas kolēģi ir izveidojuši baložu šķirni zem nosaukuma Lietuvas žagatkrāsas baloži (Lietuvos šarkelė), kas stipri atgādina Baltijas varianta „hamburgus”, tikai ar tādu atšķirību, ka mēdz būt ne vien melnā, bet arī zilā krāsā. Šīs šķirnes standarts lietuviešu valodā apskatāms šeit:  http://balandininkas.lt/content/view/604/39/lang,lithuanian/

Šķirnes apraksts

Kalugas melnbaltie timleri

Izcelšanās: 19.gs.sākums, Krievija. Galvenokārt tika audzēti Maskavā, Sanktpēterburgā, Kalugā, Orlā un Tulā.

Ārējās pazīmes: Vidēji lieli (26-36 cm) ar pagarinātu augumu, slaidi, graciozi.

Galva: Neliela, gluda. Piere augsta, vertikāla, stūraina vai apaļa. Augstāk tiek vērtēti putni ar stūrainu galvas formu un krasi iezīmētu pakausi. Gandrīz vertikāla piere pakāpeniski pāriet uz īsu, bet resnu, uz leju noliektu knābi gaišā krāsā. Var būt ar gliemežveida cekulu vai bez cekula.

Acis: Tumšas, lielas, ar platu, gaišu apriņķojumu baltā krāsā.

Knābis: Gaišs , īss, resns. Noliekts uz leju.

Kakls: Garšs. Resns, pie galvas tievāks, viegli izliekts.

Krūtis: Platas, nedaudz paceltas.

Mugura: Pie pleciem plata, uz astes pusi šaurāka.

Spārni: Gari, nedaudz nokareni, atrodas zem astes.

Aste: Gara, nedaudz pacelta, ne mazāk kā 12 spalvas.

Kājas: Īsas, neapspalvotas.

Apspalvojums: Pamatkrāsa – melna. Krāsa spīdīga ar iezaļganu spīdumu. Spārni, vēders un gurni balti. Arī vaigi ap acīm un neliels laukums zem knābja tā pat baltā krāsā. Krūtis, galvas virsa, piere, kakls, mugura, aste, spārnu augšdaļa (pleci) melnā krāsā.

Pieļaujamas kļūdas: atsevišķas melnas spalviņas baltajos spārnos; patumšs knābja gals; baltas krūts spalvas (baltais pazodes zīmējums stiepjas līdz krūtīm); dzeltenīgi acu apriņķojumi.

Nepieļaujamas kļūdas: balta piere; šaura piere; acis dažādā krāsā; gaišas acis; balta vai raiba mugura; baltas spalvas astē; tumšs knābis; zilas krāsas apspalvojums.

Gredzena izmērs: 7