Liepājas baltastes cilpotāji bija unikāla šķirne, ko diemžēl, paši latviešu baložu audzētāji, aiz sava neprāta un neapdomības pazaudējuši, turklāt neatgriezeniski. Šobrīd šķirne ir pilnīgi izmirusi, pēdējais putns nobeidzās pirms pieciem gadiem.
Šo šķirni nosaukt par šķirni var tikai nosacīti, jo tai nekad nav bijis rakstiska standarta un arī Pauls Rumans savā grāmatā nav pieminējis. Arī šķirnes nosaukums – Liepājas baltastes cilpotāji ir manis paša izdomāts, jo šķirni visā Kurzemē sauca par Blauveisšvančiem. Uzreiz piezīmēšu, ka tas ir baložnieku žargons, ko varētu pārtulkot kā Zilie baltastes.
Latvijā kopskaitā izveidotas sešas baložu šķirnes, no kurām piecas pieskaitāmas pie timleriem, jeb, lidotājbaložiem, bet Liepājas baltastes cilpotāji var iedalīt uzreiz divās atsevišķās grupās. Katra baložu šķirne ietilpst kādā no grupām, piemēram, indiāni, karjeri, dragūni ietilpst kārpbaložu grupā. Parasti šāda iedalīšana ir ļoti vienkārša, taču gadās arī izņēmumi. Visiem pazīstamie Ķīnas kaijbaloži sākot ar 90-iem gadiem tika pārvietoti no kaijbaložu grupas uz struktūrbaložiem. Lai kā arī tas nebūtu dīvaini, Ķīnas kaijbaloži vairāk nav kaijbaloži. Redziet,visā pasaulē ir pieņemts, ka baloži, kam krūti rotā žabo („krīzīte”) automātiski tiek uzskatīti par kaijbaložiem. Taču Ķīnas kaijbaložiem selekcijas rezultātā žabo izmērs tik ļoti palielinājies, ka sprogainas kļuvušas gan krūtis, gan vēders. Tādēļ viņus izņēma no kaijbaložu saraksta un ievietoja pie struktūrbaložiem, tādiem, kā, piemēram, pāvbaloži un sprogbaloži. Līdzīga situācija ir ar izmirušajiem Liepājas baltastes cilpotājiem un viņu senčiem – Hamburgas cilpotājiem. Pēc Hamburgas cilpotāja ārējā izskata var nedomājot apgalvot, ka tie ir kaijbaloži, bet ja vien nebūtu viens – bet. Šie putni ir lieli gaisa akrobāti, nē viņi nekūleņo, bet lidojums ir vienkārši fantastisks. Kad putni pacēlušies augstu gaisā, tie katrs individuāli sāk lidot lieliem riņķiem. Līdzīga situācija ir bijusi ar Liepājas baltastes cilpotājiem, tikai viņi lidoja ne pa vienu apli, bet diviem, lidojot izskatījās, ka putni gaisā zīmē ciparu astoņi. Protams, šāds lidojuma veids vairāk raksturīgs timleriem, nevis kaijbaložiem. Lidojuma specifikas dēļ viņus arī sauc par cilpotājiem. Tad nu lūk, Liepājas baltastes cilpotāji vienlaikus ir gan kaijbaloži (krūtis rotā neliels žabo), gan lidotājbaloži, jeb timleri (savdabīgā lidojuma dēļ).
Šie putni, pilnīgi nešaubīgi, cēlušies no Hamburgas cilpotājiem. Lielākās atšķirības ir tās, ka Liepājas baltastes cilpotājiem nebija cekuļu, galvas forma izstieptāka, knābīši krietni garāki un augumā masīvāki par saviem Hamburgas radiniekiem. 
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru