Voroņežas gaišie

Tad nu lūk, kad nobeigts raksts par „krieviņiem”, pievērsīsimies tagad pie Rīgas baložu iespējamajiem seņčiem – Voroņežas gaišajiem.

Tagad – lūdzu visus baložniekus, kas ir ari Latvijas patrioti apsēsties ērtāk savos krēslos, jo tagad man nāksies nedaudz visus jūs šokēt. Rakstā „Rīgas baloži (1.daļa)” jau biju izteicis teoriju par to, ka Rīgas baloži izveidoti no Voroņežas gaišajiem. Par labu šai teorijai ir gan ārējo pazīmju līdzība, gan krievu viesstrādnieku pieplūdums galvaspilsētā XIX gs., kas līdzi bija atveduši savus putnus. Nesen, meklējot vēsturiskās liecības par Voroņežas gaišajiem uzgāju vēl vienu interesantu sakritību. Vai tiešām sakritība ? Kā izrādās XVIII-XIX gs. Voroņežas baložnieki savus baložus dēvēja par ... „krieviņiem” („Русачами”).  Dārgie draugi – tādām sakritībām neticu, tas tikai vēl dziļāk iesakņo manu pārliecibu, ka Rigas baložu seņči, kaut vai uz izmiršanas robežas, bet tomēr dzīvo. Un ne rietumos, bet austrumos – Krievijā.

Mēģināšu jums izklāstīt savu teoriju, kā es to savā iztēlē saskatu, par Rīgas baložu izcelsmi no Voroņežas gaišajiem.  XIX gadsimta sākumā uz Rīgu atbrauca viesstrādnieki no plašās Krievzemes. Viņi nebrauca tukšām rokām, daudzi ņēma līdzi savu iedzīvi. Daļai viesstrādnieku, kas mitinājās Maskavas forštatē, Rīgā, bija līdzpaņemtie baloži. Liela daļa no šiem putniem bija Voroņežas gaišie, jeb  „Русачи”. Īpaši iecieniti bija vienkrāsas zilie ar baltām spārnu svītrām, krāsastes un vairogspārnu. Kad daļa viestrādnieku aizbrauca, putni, palikuši bez aprūpes apmetās uz dzīvi māju bēniņos. Latvju vīri, baložnieki, nepalaida iespēju sagūstīt šos šķirnīgos bezpajumtniekus. Tā nu Latvju vīri ķērās pie „Русачу” krustošanas pēc savas gaumes un patikas. Laika gaitā tika izkoptas jaunas šķirnes, vispirms Rīgas baltsvītru, vēlāk pārējās. Protams, Rīgas „krieviņi” ir Latvijas šķirne, bet Voroņežas „krieviņi” – Krievijas baloži. Latvieši izveidojuši savas šķirnes uz Voroņežas gaišo bāzes, piejaucot tām citu šķirņu asinis un izkopjot atšķirīgākus eksterjera un lidojuma prasības. Taču saikne starp „tēvu” un „dēlu” ir saskatāma vēl  mūsdienās.

Voroņežas gaišie ir sena Krievijas šķirne, kura tika audzēta Tambovas un  Voroņežas apkaimēs,  kā arī grāfa Alekseja Orlova saimniecībā.  Grāfs Orlovs bija ne vien XVIII gs. Krievijas bagātākais grands, bet arī ļoti talantīgs cilvēks, liels baložu, mājputnu un zirgu cienītājs. Grāfs Orlovs ar saviem neizsmeļamajiem finansiālajiem līdzekļiem uzsāka gan jaunu šķirņu veidošanu, gan arī nostiprināt ārējās īpašības jau esošajām šķirnēm. Daudz vērtīgu baložu tika importēti no Turcijas un Grieķijas. Ievestos putnus grāfs mērķtiecīgi izmantoja selekcijas darbam.  Tieši šajā laikā arī tika pilnveidoti Voroņežas gaišie. Es saku pilnveidoti – tādēļ ka šķirne pilnīgi noteikti pastāvēja jau vismaz 100 gadus pirms grāfa Orlova nākšanas pasaulē. Tātad droši var apgalvot ka Voroņežas gaišie ir pilntiesīga Krievijas šķirne.

Voroņežas putni ir ar zemu stāju,zemām apspalvotam kājām, platām krūtīm, nelielu galvu un spicu cekulu, tumšām acīm, vidēji garu knābi. Kāju apspalvojums biezs, spalvas vērstas uz aizmuguri,visi pirksti apspalvoti. Spārnu gali atrodas virs astes, astē jabūt 12–14 spalvām. Krāsu un zīmējuma variāciju daudzveidība šai šķirnei  tiešām ir ļoti liela. Ja ticēt vairākiem neatkarīgiem avotiem, tad variāciju ir pāri par trīsdesmit. Taču paši populārākie gan ir baltguzes, melnastes, vienkrāsas ar baltām spārnu svītram, tīri baltie un pelnukrāsas. 

Voroņeža – izsenis bijusi tirgotāju pilsēta, kur vietējiem iedzīvotājiem piederējuši privātie īpašumi, mājas un zeme. Līdz ar to, šiem pašnodarbinātiem ļaudīm bija atlicis pietiekami daudz laika savām interesēm, pamatā baložu audzēšanai. Ļaudis cēlās ļoti agri, pirms saullēkta un pirmais ko darīja vietējie baložnieki – atvēra baložu būdu lūciņas un dzina gaisā savus mīluļus. Tad nu lūk sanāca, ka putni debesīs pacēlās ar pašiem pirmajiem saules stariem, tā rezultātā radās šo putnu jaunā iesauka «зоревые» (tieši tulkojot netulkojamo vārdu sanāk apmēram tā - „saullēktieši”). 
Voroņežas gaišo  lidojums ir savdabīgs un interesants. Putni tiek palaisti lidot agrā saullēktā vai stundu pirms saulrieta. Baloži lido ar 90 grādu leņķi pret vēju, ātri uzņemot augstumu.  Kad zemi sāk pārklāt pirmie saules stari, putni jau atrodās lielā augstumā virs zemes, no piecu līdz piecpadsmit kilometru attālumā no savām mājam. Pēc divu stundu lidojuma, putni, ar augšup paceltiem spārniem, šūpodamies no kreisās uz labo pusi, atgriežas mājup. Voroņežas baloži, reizēm, strauji maina lidojuma virzienu. Putni, kurus laiž lidot vakarā, spiesti atgriezties jau pilnīgā tumsā.

Voroņežas gaišo  Standarts

Standartu izstrādaja „Voroņežas apgabala baložu audzētāju klubs” («Воронежский Областной клуб голубеводов – любителей»), Voroņežā, 20. martā 2009. gadā.

Voroņežas gaišie – vidēja lieluma baloži, spēcīgas konstrukcijas, spēcīgu kaulu sistēmu un labi attīstītu muskulatūru, gludu, spīdīgu un ķermenim pieguļošu apspalvojumu.

Struktūra :

Galva : neliela, iegarena, pieres daļā neliels izvirzījums.

Cekuls : atrodas galvas pakauša pusē. Cekuls šaurs un spics, it kā pagarinot pakauša daļu.

 Acis : izteiksmīgas, acs zīlīte maza, tumša, atrodas acs centrā; varavīksnene tumša; acu apriņķi šauri, plāni, maigi, baltā krāsā.

Knābis : proporcionāls galvai, vidēja garuma, diezgan tievs, spics, knābja gals noliekts uz leju, knābja krāsa atbilst apspalvojuma krāsai; ciešs; nelielu, labi pieguļošu knābim vaskādiņu, miesas krāsā, maigu.

Kakls :  vidēja garuma, pie galvas tievs, pie pleciem plats; kakla nolaidums priekšpusē bez lūzuma taisns, apakšā izvirzīts, saplūst ar krūts līniju, aizmugurē kakls taisns uz leju.

Mugura : plecu rajonā vidēja izmēra, iegarena, tuvu astei nedaudz kumpa un veido ar to taisnu līniju.

 Spārni : gari, spēcīgi, cieši pieguļ ķermenim, cieši sakļauti, spārnu gali virs astes, gandrīz viena garuma, bet nekrustojas; spārnu spalvas platas, elastīgas, kas liecina par labām baloža lidošanas spējām.

Aste : bieza, sastāv no 12-14 spalvām, taisna, visā garumā vienāda platuma, ar muguru veido taisnu līniju.

Kājas : zemas, vidēji spēcīgas uzbūves, stilbi un pirksti biezi apspalvoti (ploškas), spalvu garums no 5 cm un uz augšu, kas vēlamāk, apakšā sakārtotas cieši sakļautas bļodiņas veidā; nagi raga krāsā.

Krāsa un zīmējums :

Visa ķermeņa apspalvojums krāsains, izņemot krūtis, kakla un galvas virspuses; pamatkrāsa var būt : gaiši pelēkzila /”baltguzes”/; ogļu melna /”arapi”/; bālgani dūmakaini, gaiši dūmakaini, tumši dūmakaini; krūtis, kakls, galvas augšdaļa – balti; galvas priekšpuse un kakls apspalvojuma krāsā, pie tam, kakla zīmējumam jābūt simetriskam „vaigu” izskatā; spārnu vairogi ar divām taisnām, tievām vai vidēji platām spārnu svītrām baltā krāsā /izņemot ogļu melnos „arapi”, kuri ir bez svītrām/; kāju apspalvojums krāsains, atbilstošs pamatkrāsai; pieši krāsaini.

Pastāv vienkrāsainas variācijas : balti ar un bez cekula; melni ar un bez cekula; citronkrāsas ar un bez cekula /ar citronkrāsas acīm un tumši-citronkrāsas spārnu svītrām/; zili bez cekula un melnām spārnu svītram; zili ar vai bez cekula ar baltām spārnu svītrām; pelnukrāsas ar vai bez cekula; sarkani ar vai bez cekula /ar tumši sarkanām spārnu svītrām/; pelēkbrūni  bez cekula un melnām spārnu svītrām /”čigāni”/.

Tāpat pastāv balti ar cekulu un melnu asti.

Pieļaujamās kļūdas : 

Stāva, plata pieres daļa; tumšs knābis; īsāki spārni un aste; spārnu gali zem astes, nesimetriska spārnu vairogu krāsa; atsevišķas krāsainas spalvas un nelieli pleķi uz krūtīm un kakla; balti pleķi uz plecu krāsainajiem vairogiem, nelīdzenu spārnu svītru apmalīti; vidēji augstas kājas, vāji apspalvotas kājas un nepareizi sakārtots kāju apspalvojums (ar atsevišķām garākam spalvām un „šķirbām”), dažas baltas spalvas kāju apspalvojumā, tumši nagi.

Nepieļaujamas kļūdas :

Maza izmēra balodis; rupja, masīva galva; varavīksnene nav tumšā krāsā; vaskādiņa ar sarkaniem pleķiem; dažādacība; zems cekuls; gliemežveida cekuls; nepareizs apspalvojuma zīmējums, raibumi, lieli krāsaini pleķi uz krūtīm un kakla, balti raibumi uz spārnu vairogiem, balta pavēdere,baltas kāju apspalvojuma spalvas un piešu spalvas, baltas spalvas spārnu galos un astē, trešās  spārnu svītras pēdas.