Man tad varēja būt gadi sešpadsmit, kad braucu uz Rīgu pakaļ pirmajiem „krieviņiem”, kur jau bija sarunāta tikšanās ar slaveno baložu selekcionāru Jāni Balbārzdu. Slaveno – tiešā nozīmē, jo pirmkārt droši vien nav neviena baložu audzēšanas entuziasta, kurš nepazītu Jāni. Otrkārt, Jānis daudz darba ieguldījis Rīgas baložu eksterjera uzlabošanai, veicināja jauno audzētāju pieplūdumu un viņa vadībā, padomju gados, strādāja Rīgas baložu audzētāju klubs. Bez Jāņa Balbārzda neatsveramām zināšanām netaptu Paula Rumana grāmata „Mājas baloži”.
Tad nu lūk – sēžu autobusā Ventspils-Rīga un galvā tikai skaistie baloži, kurus ne vien cerēju iegādāties, bet savā ziņā jau skatīju savā prātā. Nonācis galapunktā sastapos ar Jāni un kopīgi devāmies uz viņa baložu būdu, kuru drīzāk varēja saukt par baložu muižu, jo baloži dzīvoja pamestā, senāk dzīvojamā, mājā. Jānis lika man neizpaust baložu atrašanās vietu, lai izsargātos no ļaudīm, kuriem patīk mantu iegūt bez pūlēm. Jānis Balbārzds bija spiests uz vairākiem gadiem savus putnus izvietot Rīgā, kamēr paša mājās – Ogrē, tapa jauna baložu būda. Mani pārsteidza, vīra gados, neizsmeļamā enerģija ienākot putnu mītnē un kā nu ne, baloži ir viņa dzīves neatņemama sastāvdaļa. Viņš, kā jauns zeņķis, lēkāja no vienas mājas bēniņu puses uz otru, ķerdams savus mīluļus un rādīdams man. Putni bija skaisti, sevišķi vairogspārneņi. Līdz tam bildēs biju redzējis vienīgi zilspārņu, bet te manam skatam atklājās visu varavīksnes krāsu putni. Biju spiests ievilkt elpu un savaldīt kaklā iestrēgušo kamolu. Klusībā pie sevis domāju, kā būtu, ja arī man piederētu tik pat daudz Rīgas baložu, bet attapies, visas ilūzijas liku pie malas. Jānis turpināja ķert putnus un, parādijis man, lika kastē, kā noskaidrojās, priekš manis. Neatceros cik samaksāju, bet noteikti maksa neatsvēra iegūto baložu reālo vērtību. Pirms pametām kuplo baložu saimi, pateicībā par laipno uzņemšanu Jānim uzdāvināju nelielu čupiņu ar vācu baložu žurnāliem.
Mājās braucu ar platu smaidu, prieks bija sasniedzis pilnību. Braucu pārpildītā un smacīgā autobusā, manās kastēs dūdoja un kāvās baloži, apkārt apmulsušās sejas aizdomīgi vēroja te mani pašu, te manu rūcošo kasti. Ko par mani domāja citi autobusā braucošie mani ne pavisam nesaistīja, jo mani bija pārpildījis prieks, ka esmu ieguvis vēl vienu Latvijas baložu šķirni un saticies ar pašu Jāni Balbārzdu. Droši vien tikšanās ar valsts prezidentu uz mani atstātu daudz mazāku iespaidu.
Varat aplūkot vienu no maniem atvestajiem putniem. Diemžēl bildes kvalitāte ne tuvu nav apmierinoša, taču citu pierādījumu, ka tiešām kaut ko tai dienā biju pārvedis, man nav.
Rīgas baloži - ir kopējs apzīmējums četrām neatkarīgām, bet tajā pašā laikā ļoti radnieciskām, mūsu galvaspilsētā izveidotām lidotājbaložu šķirnēm. Mūsu mīļotā Latvijas zeme nevar lepoties ar lielu pašmāju šķirņu daudzveidību, taču tās dažas, kuras mūsu senči - selekcionāri izkopuši, manā skatījumā, gan vizuāli priecē acis, gan arī ir ļoti interesantas.
Rīgas baložu vēsturiskās izcelsmes sākumi meklējami XIX gadsimta sākumā. Pirmie Rīgas baloži parādījās Maskavas forštatē, Rīgā, kur dzīvoja un strādāja daudz krievu izcelsmes viesstrādnieku. Līdz ar to, līdz pat mūsu dienām, šiem baložiem ir iesakņojusies iesauka – „ Krieviņi ”. Kaut arī daži Latvijas patriotiski noskaņotie baložu audzētāji varētu iebilst, tomēr uzsvēršu, ka Rīgas baložu senči tikuši ievesti no Krievijas, visticamāk no Voroņežas apgabala. Esmu vairākus gadus meklējis iespējamos šķirnes seņčus, taču vienmēr manas domas atgriezās pie Voroņežas baložiem, jo daudzas ārējās pazīmes sakrita ar Rīgas baložiem. Ārzemju grāmatu autori izvirzījuši apgalvojumu, ka Rīgas baloži cēlušies no Kijevas un Ņežinas baložiem, taču es šādu iespēju pilnīgi noliedzu. Kaut arī Kijevas gaišie baloži ļoti līdzīgi „Krieviņiem”, tomēr par senčiem viņi nu ne kādi nevarēja būt, kaut vai viena būtiska iemesla dēļ – tad kad tika izveidoti Kijevas gaišie XIX gs.septiņdesmitajos gados, Rīgas baloži jau piedalījās galvaspilsētas izstādēs. Tātad Kijevas gaišiem ar Rīgas baložiem nav nekāda sakara un radniecības. Ņežinas baloži, pēc manas pārliecības, arī nevar pretendēt dalībai „krieviņu” izcelsmes vēsturei, jo kā vēsta wikipedijas dati , šī šķirne pati tika izveidota XIX vidū. Pauls Rumans grāmatā „Mājas baloži” min statistikas datus, ka vēl pat 1893.gadā 175 Kijevas audzētājiem bija tikai trīs pāri Ņežinas baložu.
Daudzi pašmāju Rīgas baložu audzētāji-selekcionāri izteikuši domu, ka „krieviņi” cēlušies no plašās Saksijas baložu grupas šķirnēm. Es pieļauju domu, ka Saksijas krāsastes, Saksijas vairogspārneņi, Saksijas baltastes un Saksijas vienkrāsas baloži ir tikai daļēji piedalījušies „krieviņu” selekcijas darbā, bet nav bijuši kā pamata šķirne.
Tātad, es izvirzu Voroņežas baložus kā galveno šķirni, no kuras tad tālāk arī izveidoti, vispirms baltsvītru un vēlāk pārējās Rīgas baložu rases. Gribu uzsvērt, ka Voroņežas putniem ir tāds pats augums, ķermeņa proporcijas, stāja, galvas forma, cekuls un kāju apspalvojums, kā „krieviņiem”. To pašu var teikt par acu krāsu, identisku knābi un pārējām pazīmēm. Voroņežas baloži ir vairākās krāsu variācijās, pie tam daudzas nav oficiāli ar standartu apstiprinātas. Vispopulārākais Voroņežas baložu veids ir baltguzes, krāsastes un vienkrāsas-baltsvītru. Bieži sastopami nestandarta putni – vairogspārnu un tīri balti. Voroņežas putni ir sena šķirne, bija jau pazīstama Jekaterinas II laikā.
Noslēdzot Rīgas baložu ciltskoka izpēti, uzsveru, ka pēc maniem pētījumiem un pieņēmumiem, „krieviņi” cēlušies no Voroņežas gaišajiem baložiem, Krievu baltsvītru vairogspārneņiem un kādas mums nezināmas vietējas šķirnes. Rīgas krāsastēs, pilnīgi droši apgalvojot, rit arī Ziemeļkaukāza krāsastes baložu asinis. Padomijas gados daudzi selekcionāri krustoja Rīgas krāsastes ar Ziemeļkaukāza krāsastēm, ar mērķi iegūt kuplāku kāju apspalvojumu, kas, principā, arī izdevās. Veidojot Rīgas spoguļastes darbam tika izmantoti Saksijas bezdelīgas, Saksijas baltastes un ledusbaloži.
Visus Rīgas baložus raksturo kopējais, savdabīgais, lidojuma veids. Rīgas baloži lido apļos, bet individuāli, izklīstot katrs uz savu pusi, lielais vairums lido pa vējam uz kreiso pusi, daudz retāk uz labo pusi. Jāsaka ka „krieviņi” ir lieliski gaisa akrobāti, kuri gaisā veido cilpas un kūleņo pāri spārnam līdz četrām reizēm, vai arī brauc uz astes. Ļoti raksturīga lidojuma iezīme ir pagriezieni, kad putni lidojot vienā virzienā pēkšņi it kā pārdomā un strauji maina lidojuma leņķi.
Pauls Rumans grāmatā „Mājas baloži” piemin vēsturiskus datus, kas norāda uz to, ka Rīgas baloži laika gaitā mainījuši lidojuma stilu. Senāk putnu lidojums nebija tik sarežģīts kā tagad, putni lidoja ciešos apļos apkārt savai baložu mītnei. Mūsdienās, putnus, kas lido ciešos apļos apkārt mājai - brāķē.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru