Rīgas baltsvītru balodis
Rīgas baltsvītru balodis ir pati vecākā „krieviņu” šķirne, visticamāk, izveidota XIX gadsimta pirmajā pusē. 1894.gada izstādes katalogs vēsta, ka šī šķirne tajā laikā bija ļoti izplatīta un populāra. Selekcionāri pūlējās izveidot putnus pēc iespējas ar gaišāku zilo krāsu, šim mērķim izmantojot ledusbaložus. No visām Latvijas baložu šķirnēm, šī, diemžēl, ir pati retākā. Domāju, ja selekcionāri nepievērsīs lielāku vērību šīs šķirnes saglabāšanai, Rīgas baltsvītru baloži tuvākajā desmitgadē pilnīgi izzudīs.
Rīgas baltsvītru baloža standarta apraksts :
Izcelšanās. 19.gs. pirmā ceturksnī.
Ārējās pazīmes. Vidēji lieli, ar zemu stāju, slaidi. Cekuls ar galvas aizmuguri (pauri) veido taisnu līniju.
Galva. Neliela, samērā šaura, arī pieres daļa šaura, pakauša pusē nolaidena, noslēdzas ar smailu cekulu.
Acis. Tumšas.
Knābis. Garš, tievs. Knābja gals viegli noliekts uz leju.
Kakls. Vidēji garš, tievs. Kakla apspalvojums spīdīgs.
Krūtis. Platas, izliektas.
Mugura. Gara, ar asti veido taisnu līniju.
Spārni. Labi attīstīti, gari, cieši pieguļ ķermenim. Spārnu gali novietoti virs astes.
Aste. Gara, vidēji plata.
Kājas. Īsas, biezi apspalvotas. Kāju apspalvojums ovālveida.
Apspalvojums. Vienkrāsaini – gaiši zili, melni, dzelteni, sarkani un pelēki, uz spārniem divas baltas šauras svītras, ar melnu apmalīti astes pusē. Aste vienkrāsaina ar melnu lentu galā.
Pieļaujamās kļūdas. Nedaudz mazāk apspalvotas kājas, tumši zila apspalvojuma krāsa, mazāk smails cekuls.
Nepieļaujamās kļūdas. Plata pieres daļa, vidējs vai īss knābis, resns knābis, cekula trūkums, vai gliemežveida cekuls, katra acs savā krāsā, raibas acis, raibs apspalvojums, neapspalvotas kājas vai „biksītes”.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru